Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā apsūdzētā bijusī Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova šodien savā pēdējā vārdā tiesai norādīja, ka neizprot lietas būtību, kā arī lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai navt finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu.


Lietas prokurors aģentūrai LETA norādīja, ka debatēs lūdzis Koļegovai piemērot naudas sodu 22 minimālo mēnešalgu jeb 9460 eiro apmērā. Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

"Es mīlu savu valsti un esmu tās patriote, visu mūžu esmu strādājusi tās labā, un to apliecina mani vērtējumi. Esmu bijusi drosmīga un pieņēmusi lēmumus, kas pārtraukuši dažādu kompāniju naudas pumpēšanu no valsts, tostarp, apturot iepirkumus, kas paredzēti naudas izkrāpšanai. Ar šiem lēmumiem esmu sadusmojusi negodīgus biznesmeņus, kuri draudējuši man atriebties un šos draudus arī īstenojuši, tostarp mani izsekojot," savā pēdējā vārdā sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka savas karjeras laikā nekad nav ļāvusi trešajām pusēm ietekmēt savus lēmumus. "Tieši tāpēc man ir tik sāpīgi, ka valsts vēršas pret mani par dažādi interpretējamām lietām manā deklarācijā, jo neko citu nelabvēļi pret mani nav spējuši atrast. Tieši tas, ka valsts sistēma tiek vērsta pret mani, ir pats sāpīgākais, jo tas ir kā dabūt pērienu baznīcā," pauda bijusī VVD ģenerāldirektore.

Skaidrojot krimināllietas centrā esošo valsts amatpersonas deklarāciju, Koļegova uzsvēra, ka viņai grūtības sagādājis aizpildīt to precīzi. Viņa skaidroja, ka katram vadītājam ir savas stiprās un vājās puses. "Mana vājā puse ir ailīšu un atskaišu aizpildīšana, bet stiprā - cilvēku vadība," pauda Koļegova.

Viņa arī izteica nožēlu par savas reputācijas zudumu, skaidrojot, ka šī lieta, kuru, viņas ieskatā, varēja izskatīt divu līdz trīs mēnešu laikā, tika skatīta vairāk nekā pusotru gadu, un šajā laikā viņa esot ne tikai zaudējusi savu reputāciju, bet arī amatu un ienākumu avotu.

Savas runas noslēgumā Koļegova tiesai lūdza, lai gadījumā, ja viņa tiks atzīta par vainīgu un sodīta, tiesa viņai piemērotu ar naudas sodu nesaistītu soda veidu, jo viņai neesot līdzekļu, lai to nomaksātu. "Naudas sods sodītu nevis mani, bet gan manu ģimeni, kurai nāktos ciest no tā," pauda Koļegova.

Pēc sēdes Koļegova žurnālistiem skaidroja, ka, viņas ieskatā, lietā ir strīds par formu, nevis sekām, proti, lietā ir strīds par to, vai viņai deklarācijā vairākus identiskus darījumus ar vienu un to pašu personu vajadzēja norādīt atsevišķi vai kopā. Tāpat lietā ir strīds par to, vai deklarācijā darījumu summas bija jānorāda ar vai bez nodokļa.

Pēc Koļegovas pēdējā vārda uzklausīšanas tiesnese paziņoja, ka spriedums tiks nolasīts rīt, 24.maijā, plkst.9.45.

Kā ziņots, Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.