Ikšķiles novadā notikušajā iedzīvotāju aptaujā, uz kuras nelikumīgu norisi norādījusi pašvaldību ministrija, 98,45% dalībnieku balsojuši par novada saglabāšanu.


Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (V) pastāstījis, ka kopumā aptaujā piedalījušies 3299 iedzīvotāji no kopumā nedaudz vairāk par 7000 novada iedzīvotājiem.

Par Ikšķiles novada saglabāšanu nobalsojuši 3248 aptaujas dalībnieki jeb 98,45%, bet pret balsojis 51 iedzīvotājs jeb 1,55% no aptaujas dalībniekiem. Trapiņš īpaši atzīmēja to, ka 88 no aptaujas dalībniekiem bija jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

"Ņemot vērā to, ka pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā balsoja nedaudz virs 4000 novada iedzīvotājiem, uzskatu, ka šajā aptaujā sasniegta ļoti laba aktivitāte. Tas parāda, ka novada iedzīvotājiem rūp tas, kas notiek valstī un novadā," sacīja Trapiņš.

Viņš piebilda, ka aptaujas rezultātus novada dome iesniegs Saeimai, valdībai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Par to, kādā formā tas notiks Ikšķiles novada domes deputāti lems pirmdien, 13.maijā.

"Gribu arī uzsvērt, ka, rīkojot iedzīvotāju balsojumu, novada domes deputāti rīkojās drosmīgi, ņemot vērā to fonu, kuru par šo aptauju radīja VARAM un ministrs Juris Pūce (AP). Uzskatu, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujami šādi ministra rīkojumi, paziņojumi un cita veida dezinformācija. Satversmes tiesa noskaidros, kam šajā gadījumā bijusi taisnība," izteicās Trapiņš.

Jau ziņots, ka ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 25.aprīlī izdeva rīkojumu, ar kuru tika apturēta minētās Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbība, tādēļ saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tika sasaukta domes ārkārtas sēde. Dome nolēma lūgt Satversmes tiesai atcelt šo ministra rīkojumu.

VARAM norādījusi, ka ne likums "Par pašvaldībām", ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistošā lēmuma pieņemšanā.

Vienlaikus Pūce iepriekš norādījis, ka pašvaldību vidū ir arī vairāki "labie piemēri", kad aptaujas tiek rīkotas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Kā piemēru ministrs minēja Rugājus un Ozolniekus, kur aptauju organizēs kā sabiedrisko apspriešanu vai socioloģisko aptauju. "Mums nav pilnīgi nekādu iebildumu pret šādām aktivitātēm, taču tām ir jānotiek atbilstoši likumam, un šāda iespēja pašvaldībām ir," sacīja Pūce.

Neskatoties uz VARAM norādījumiem, no 29.aprīļa Ikšķiles novada iedzīvotāji klātienē un elektroniski varēja paust savu nostāju par novada patstāvības saglabāšanu. Aptaujā iedzīvotājiem vaicāja, vai viņi ir par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli Pūcem, kurā ministram norāda, ka viņa rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli.

VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.