Valsts policijas vadība: ja melo policists, tie nav uzskatāmi par īstiem meliem
Valsts policijas vadības ieskatā policijas darbinieka meli pat oficiālā dokumentā – administratīvā pārkāpuma protokolā – un pat gadījumā, ja šie meli fiksēti tiesas nolēmumā, nav uzskatāmi par tik īstiem meliem, lai uz tiem būtu kā nopietni jāreaģē. Šāda ir oficiālās atbildes būtība, ko Pietiek no Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Arta Velša saņēmis saistībā ar jau vairākkārt aprakstīto autovadītāja Grigorija Golca lietu.
Jau iepriekš tika ziņots par gadījumu 2016. gada decembrī, kad Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa jaunākais inspektors Andis Kasilovs sastādītaja administratīvā pārkāpuma protokolu autovadītājam Grigorijam Golcam par tīšu un ļaunprātīgu nepakļaušanos viņa likumīgajām prasībām.
Ja ticēt Kasilova oficiāli konstatētajam, tad Golcs pēc negadījuma izraisīšanas bija veicis „mēģinājumu aizbraukt no negadījuma vietas” Rīgā, Antenas ielā 2, netālu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ēku kompleksa. Viņš arī „ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām noslāpēt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas”, līdz policijas darbinieks „atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu”.
Visus šos pārkāpumus Valsts policijas darbinieks bija saskatījis un aprakstījis oficiālā dokumentā, kas pēc tā izskatīšanas tiesā autovadītājam par „ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai” atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam būtu nodrošinājis naudas sodu līdz 280 eiro vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Golcs gan bija skaidrojis, ka nekādu pārkāpumu nav izdarījis – pēc negadījuma izkāpis no savas automašīnas, to noslāpējot, tad gaidījis ceļu policiju, atspiedies pret savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm, no auto paņēmis tikai virsjaku, bet pats braucamais no vietas nav kustināts, un aizdedze nav ieslēgta. Taču prakse rāda, ka, neesot citiem pierādījumiem, tiesa daudz biežāk notic policijas darbinieka interpretācijai par notikušo. Līdz ar to Golcam ar savu versiju nebūtu bijis īpašu izredžu.
Šajā gadījumā autovadītājam tomēr paveicās, jo negadījums, viņam pēc tehniskās apskates atpakaļgaitā iebraucot aizmugurē stāvošajā automašīnā, bija noticis tieši blakus CSDD kompleksam. Līdz ar to notikušo bija fiksējušas CSDD novērošanas kameras, un to ierakstus uz tiesas sēdi bija izprasījis Golca aizstāvis, zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis.
Ieraksti pierādīja, ka policijas darbinieks norādījis nepareizu informāciju, un pārkāpumi nav notikuši.
Taču izrādījās, ka Valsts policijas vadībai pat ar tiesas spriedumu konstatēti policista meli nešķiet vērā ņemams pārkāpums, - šāds bija Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja priekšnieces Ivetas Smočas komentārs par notikušo:
„Saskaņā ar šo tiesas spriedumu ir atzīts par nepamatotu policijas amatpersonas lēmums, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu 175. pantā norādītās administratīvo pārkāpumu lietas izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši – respektīvi, tiesa ir tā, kam piešķirta kompetence, izvērtējot lietā esošos materiālus un pierādījumus, pieņemt galīgo nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
Tāpat situācijām, kad administratīvā pārkāpuma lietu uzreiz izskata policijas vai citas iestādes amatpersona, jebkurā gadījumā valstī pastāv mehānisms, kas paredz personai, kura nepiekrīt amatpersonas lēmumam, tiesības pārsūdzēt šo lēmumu un prasīt to vērtēt tiesai.
Pieļaujama ir situācija, kad tiesas kā augstākas instances interpretācija un skaidrojums par tiesību normu piemērošanu, izvērtējot visus lietas materiālus kopsakarā, var atšķirties no amatpersonas sākotnējā lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā un šādā gadījumā iesaistītajām pusēm (personai un iestādei/amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu), protams, saistošs ir augstākas instances nolēmums.
Šāda situācija nevar tikt uzskatīta par amatpersonas pieļautu disciplinārpārkāpumu, par kuru būtu piemērojama disciplināratbildība. Likumiskās sekas, kas šādā situācijā iestājas, ir tiesas spriedums, ar kuru tiek atcelts konkrētās amatpersonas pieņemtais lēmums, izbeidzot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Konkrētajā gadījumā tas attiecīgi arī ir noticis.
Tai pašā laikā jebkura persona, kura uzskata, ka policists kādā situācijā apzināti ir rīkojies neatbilstoši saviem pienākumiem vai ļaunprātīgi pārkāpis likumu, iekšējos normatīvos aktus vai ētikas normas, par to var individuāli ziņot Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam vai Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, kas šādus gadījumus izskata un, ja tiek konstatēta policista pretlikumīga rīcība, piemēro attiecīgas sankcijas pret konkrēto amatpersonu.”
Valsts policija skaidro:
„Izvērtējot Iesniedzēja iesniegumu, Valsts policija paskaidro, ka Iesniedzēja iesniegumā aprakstītā situācija nav pieļaujama, taču katra situācija jāvērtē atsevišķi un jāpārbauda konkrētie apstākļi.
Valsts policijas Iekšējās kontroles birojā par iesniedzēja iesniegumā minētajiem faktiem veikta pārbaude, kuras laikā noskaidrots, ka, izanalizējot lietas materiālus un videoierakstos redzamo, secināms, ka tiesai piestādītajos video ierakstos nav pilnībā un skaidri redzami fakti, par to, ko savā ziņojumā norāda Valsts policijas amatpersona, jo, aplūkojot iesniegtos video ierakstu materiālus, konstatēts, ka ierakstā, kurā redzama G.Golca vadītā transportlīdzekļa priekšējā daļa, ierakstam ejot secīgā kārtībā ik pa brīdim iztrūkst laika posmi, proti, vairākas sekundes, līdz ar to nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt lietas apstākļus.
Tādejādi Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs, izvērtējot visus rīcībā esošos lietas materiālus, nav konstatējis pamatu uzskatīt, ka ar tiesas spriedumu ir fiksēti meli Valsts policijas darbinieku sastādītajos oficiālajos dokumentos, kā to savā vēstulē noradījis Iesniedzējs. Taču konstatējams, ka procesuālās darbības administratīvajā pārkāpuma lietā veiktas nekvalitatīvi, nav noformēti visi pierādījumi, konkrēti, nav ievākta liecinieka liecība, un tiesai nosūtīts nepilnīgs materiāls bez liecinieka paskaidrojuma.
Sniedzot informāciju par to, kā Valsts policija rīkosies, lai Valsts policijā nepieļautu līdzīgas situācijas, Valsts policija paskaidro, ka Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvalde paralēli pastāvošajām apmācībām pastiprināti veiks amatpersonu apmācībai saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem, par kuru izdarīšanu paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 175.pantā. Papildus Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes vadībai uzdots izvērtēt minētās administratīvā pārkāpuma lietvedības materiālus un, veicot personāla apmācību, risināt jautājumu, lai turpmāk darbā netiktu pieļautas līdzīgas situācijas.
Sniedzot informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar Valsts policijas pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi, Valsts policija paskaidro, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirknī tika saņemts Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 16.decembra aicinājums Nr.P131043616, uz kuru 2016.gada 27.decembrī sniegta atbilde Nr.20/10/14 - 20311, lūdzot izskatīt G.Golca administratīvā pārkāpuma lietu Nr.PC258584 bez Valsts policijas amatpersonu klātbūtnes. Valsts policija paskaidro, ka atbilstoši LAPK 289.11 pantam, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Tiesa bija informēta par to, ka Valsts policijas pārstāvis neieradīsies uz lietas izskatīšanu, jautājums, vai iespējams izskatīt lietu bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes, bija tiesas kompetencē.